Nelīdzinās ne vecākiem, ne latviski runājošajiem vienaudžiem. Latvijas krievvalodīgie jaunieši izvēlas liberālas brīvības, ES vērtības un ir apmierināti ar dalību NATO - Spektr.Press un SKDS pētījumi Спектр
  • Среда, 27 октября 2021
  • $70.13
  • €81.49
  • 84.68

Nelīdzinās ne vecākiem, ne latviski runājošajiem vienaudžiem. Latvijas krievvalodīgie jaunieši izvēlas liberālas brīvības, ES vērtības un ir apmierināti ar dalību NATO — Spektr. Press un SKDS pētījumi

Молодые люди на улицах Риги. Фото Caro/Bastian/Scanpix/LETA Молодые люди на улицах Риги. Фото Caro/Bastian/Scanpix/LETA

Latvijas krievvalodīgajā vidē iezīmējas plaisa. Un tā ir paaudžu plaisa, kas atklājas dzīves vērtību sfērā un pasaules uzskatu atšķirībās. Izrādījās, ka Latvijas iedzīvotāji vecumā līdz 30 gadiem, kuri uzskata krievu valodu par savu dzimto, un ir dzimuši jau pēc PSRS izjukšanas un Latvijas neatkarības iegūšanas, pēc savām pasaules uzskatu vērtībām daudzējādā ziņā atšķiras no Padomju Savienības vecākās paaudzes, kuras savdabīgo jubileju mēs atzīmējam šajā gadā. Viņu dzīves uzskati nesakrīt arī ar viņu latviski runājošajiem vienaudžiem.

Pie šādiem secinājumiem ļauj nonākt žurnāla Spektr.Press kopā ar komunikācijas zinātņu doktori un stratēģisko konsultanti Olgu Procevskuju un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS pagājušā gada vērienīgā pētījuma «Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju attieksme pret Eiropas vērtībām un dažādiem politiskajiem un sociālajiem jautājumiem» — datu analīze.

Atgādinām, ka šis socioloģiskais pētījums notika 2020. gada jūlijā-septembrī, ar Nīderlandes un Zviedrijas vēstniecību Latvijā atbalstu un aptvēra vairāk nekā 1100 mērķgrupas respondentu — Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. Runa bija par Latvijas socioloģisko aptauju vēsturē vislielāko respondentu skaitu, kuriem krievu valoda ir pamatvaloda. Toreiz galvenais secinājums bija tas, ka vairāk, nekā 73% Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju savos uzskatos ir eiropieši, un tā sevi arī uztver; viņi ir cieši saistīti ar dzimto valsti, bet kategoriski nevēlas mainīt savu identitāti; augstu vērtē krievu kultūru un valodu.

«Sākotnēji Spektr. Press pētījumi fokusējās uz eiropeiskajiem uzskatiem, noskaidrošanu vai tos atbalsta krievvalodīgie Latvijā,» skaidro Olga Procevskaja. Vēlāk mums kļuva interesanti, kā izskatās krievvalodīgo pasaules uzskats dažādu paaudžu griezumā. Latvijā principā maz tiek pētītas dažādu paaudžu uzskatu atšķirības, bet, kas attiecināms uz krievvalodīgajiem jauniešiem, par to nav zināms praktiski nekas. Tāpēc krievvalodīgo jauniešu uzskati Latvijā, to atšķirība no krievvalodīgo vecākās paaudzes uzskatiem, kā arī latviešu vienaudžu uzskatiem ir viens liels, balts plankums un mūsu jaunais fokuss."

Tāpēc tagad esam nolēmuši šos datus pakļaut jaunai analīzei, koncentrējoties uz to, kā iepriekšējā gada aptaujas atbildes sadalījās pa dažādām vecuma grupām. Turklāt mēs lūdzām SKDS speciālistiem no saviem nesenajiem pētījumiem piemeklēt līdzīgas aptaujas, lai salīdzinātu mūsu iegūtos datus ar atbildēm tādās pašās vecuma grupās latviešu vidū. Spektr. Press pauž dziļu pateicību Zviedrijas vēstniecībai Latvijā par atbalstu šim darbam.



Pētnieku rīcībā nonāca salīdzinoši nelielas jauniešu grupas vecumā līdz 30 gadiem atbildes — no aptuveni 210 respondentiem. Olga Procevskaja atzīst, ka ar to nepietiek, lai izdarītu drošus secinājumus, taču plašāku, svaigāku datu par krievvalodīgajiem jauniešiem Latvijā nav. «Standarta aptaujās krievvalodīgos jauniešus pārstāv ne jau 200 cilvēku, bet aptuveni 20, neļaujot izdarīt nekādus secinājumus par šo grupu. Tā kā šis pētījums sākotnēji tika koncentrēts uz krievvalodīgajiem, tad arī krievvalodīgo jauniešu pārstāvība tajā ir augstāka, nekā ierasts, — viņa apgalvo. Tāpēc mūsu dati dod vērtīgu izejas punktu atsevišķu tendenču izprašanai un daudz ideju turpmākajai izpētei.»

Šajā analīzē Olga Procevskaja pievērsa uzmanību vienai nošķirtai atsevišķu respondentu grupai — jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Rūpīgāka datu izpēte parādīja, ka tieši šī grupa ievērojami atšķiras uzskatu ziņā no vecākajām vecuma grupām — eksperti izšķīra arī grupas no 31 līdz 50 gadiem un no 51 līdz 75 gadiem, kā arī vienaudžu grupu, kuru pamatvaloda ir latviešu valoda — SKDS apkopoja datus par šīm grupām.

Ļoti zīmīgi, ka tieši šajā vecuma grupā no 18 līdz 30 gadiem izrādījās visvairāk cilvēku, kas bija uzticīgi eiropeiskajām vērtībām — 76,2%. Viņi labāk par citām paaudzēm pārvalda latviešu valodu: 60% respondentu līdz 30 gadu vecumam ir novērtējuši savas valsts valodas zināšanas kā «labas». Salīdzinājumam, tāpat vērtē savas latviešu valodas zināšanas — 55,6% cilvēku vecumā no 31 līdz 50 gadiem, un tikai 36,5% to, kuri ir vecumā no 51 līdz 75 gadiem. Taču ievērojami spēcīgāka valodas plaisa ir angļu valodas piemērā - labā līmenī to pārvalda 42,7% krievvalodīgo jauniešu un tikai 28,1% abas vecākās vecuma grupās kopā.

Acīmredzot šī iemesla dēļ uzturēšanās krievvalodīgo kultūrtelpā, grāmatu lasīšana, filmu skatīšanās krievu valodā jau vairs nav tik svarīgi kā vecākajai paaudzei: 75% respondentu līdz 30 gadu vecumam atzīmēja krievvalodīgo kultūras telpu sev kā pamat vidi, savukārt 86,9% šādi izteicās vecuma grupā no 31 līdz 50 gadiem, 83,4% grupā no 51 līdz 75 gadiem.

Jauniešu vidū ir mazāk neapmierināto ar Latvijas dalību ES (15,1%), nekā divās nākamajās vecuma grupās (22,1% un atbilstoši — 23,7%). 45,4% krievvalodīgo latviešu līdz 30 gadu vecumam ir apmierināti ar Latvijas dalību NATO, savukārt vecuma grupā no 31 līdz 50 šādi atbildējuši tikai 35,1% respondentu, bet grupā, kas ir vecāka par 51 — vēl mazāk — 25,2%.

Vismazāk (55,5%) trīsdesmitgadnieku uzstājas pret ES sankcijām saistībā ar Krieviju, taču tās darbības Ukrainas austrumos atbalsta tikai 10,7% jauniešu, un šeit ir ļoti ievērojama atpalikšana no vecākajām paaudzēm — 22,3% (no 31 līdz 50) un 29,2% (no 51 līdz 75).

Latvijas krievvalodīgie jaunieši ir pacietīgāki un mazāk asinskāri, salīdzinot ar vecākajām paaudzēm: tikai 20,6% respondentu līdz 30 gadu vecumam uzskata, ka ir pieļaujams nāvessods, bet abās vecākajās vecuma grupās par to izteikušies vairāk nekā 31% katrā. Viendzimuma laulību oficiālajai atzīšanai ir gatavi 30% jauniešu, bet samierināties ar to spēj tikai 12,8% cilvēku vecumā no 31 līdz 50 un 5,9% - vecāki par 51 gadu.

Jaunieši arī skaidri izvēlas liberālās brīvības (58%), nevis reliģiskās vērtības (20,2%), savukārt vecākajās vecuma grupās šī izvēle nav tik acīmredzama — 42,7% ir izteikušies par labu liberālajām brīvībām vecuma grupā no 31 līdz 50 un 31,1% starp tiem, kuriem ir vairāk par 51, reliģijai priekšroku devuši atbilstoši 32,9% un 44,4%.

Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds, komentējot «Spektram»: «Daudzējādā ziņā var piekrist Procevskajas kundzei — patiesi, ir paaudžu plaisa krievvalodīgo iedzīvotāju vidū saistībā ar vērtībām, kuras nosacīti var saukt par eiropeiskām. Par to runā, piemēram, atbalsts viendzimuma laulībām, vai uzsvars uz liberālajām brīvībām pretstatā reliģijai. Tā šobrīd ir diezgan aktuāla tēma, ņemot vērā, ka šīs, tā saucamās, tradicionālās vērtības ekspluatē gan politiķi, kas orientēti uz latviešu vēlētāju, gan tie, kuri orientējas uz krievvalodīgo iedzīvotāju. Svarīgi tas ir tāpēc, ka mēs redzam, kā dažāda veida protesta balsošana daudzējādā ziņā griežas tieši ap šiem jautājumiem.»

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa uzsvēra: «28% jauno respondentu (no krievvalodīgo aptaujas dalībnieku skaita, ko 2020. gada jūnijā veica SKDS, pēc Spektr.Press pētījuma datiem, viņu ir vēl vairāk — 45,4%, —Spektr.Press piem.) pozitīvi atsaucas uz Latvijas dalību NATO. Saskaņā ar manu interpretāciju, šeit mēs redzam masu informācijas līdzekļu ietekmi, jo jaunieši vairāk uzturas interneta vidē, ko neietekmē mediji, kas pakļauti Kremlim, īpaši federālajiem Krievijas televīzijas kanāliem. Tāpat ir arī jaunieši, kuri piedalās pasākumos, kurus Latvijas armija sadarbībā ar alianses partneriem rīko skolās.»

SKDS Sociālpolitisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode piekrīt: «Gan latviešu, gan krievvalodīgo kopienās jaunieši ir lielāki eirooptimisti, nekā vecākajās paaudzēs, lai gan kopumā latvieši pozitīvāk izturas pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Krievvalodīgo vidū vecumā no 18 līdz 30 gadiem valsts dalības NATO novērtējums nesasniedz atzinības līmeni, kāds tas ir vienaudžu latviešu vidū, tomēr tas ir ievērojami augstāks, nekā citām šīs etnolingvistiskās kopienas grupām. Zīmīgi, ka krievvalodīgie jaunieši zina gan latviešu, gan angļu valodu, savukārt piemēram, grupā no 51−75 gandrīz puse respondentu — 42% - atzīst, ka pavisam nezina angļu valodu un arī latviešu valodu pārvalda vāji. Tas daudz ko izskaidro: ja tu labi pārvaldi angļu valodu, tev ir atvērts viss internets.»

Juris Rozenvalds ir noskaņots mazāk optimistiski: «Jaunie krievvalodīgie pret Latvijas dalību ES izturas labāk, nekā vecākie, taču ne principiāli. Ir tradicionālas lietas, paaudžu nasta, ģimenes un vides ietekme. Kas attiecas uz NATO, tā ir prognozējama lieta. Katrā gadījumā pret ES viņi izturas daudz pozitīvāk. Tā ir ietekme un noskaņojums sabiedrībā, un zināmā mērā tā informācijas plūsma, kurā atrodas ģimene. Tas pastarpināti ietekmē arī jaunatni. Tomēr interesanti, ka no, aptuveni 2000. gada jautājumu triādē par Krieviju, NATO un ES, straujā tempā uzlabojas attieksme pret NATO, lai gan atbalsts joprojām nav pietiekami augsts.»

Pētījumā ir daži jautājumi par ekonomikas tēmu, kas arī atklāj paaudžu plaisu. Olga Procevskaja atzīmē, ka jaunieši ir optimistiskāki Latvijas ekonomikas attīstības prognozēs, nekā vecākā paaudze un viņu latviski runājošie vienaudži. Un arī pašreizējo valsts stāvokli viņi redz krāsainākā gaismā.

Par labu to nosauca 10% pret 4% latviešu vienaudžu vidū un 6% iepriekšējā krievvalodīgo vecumgrupā (tiesa, viennozīmīgi par sliktu to uzskata 60% krievvalodīgo jauniešu pret 41% latviešu jauniešu). Kāpēc viņi sniedz šādas atbildes, un, vai šeit pastāv kāda korelācija ar viņu vai viņu ģimeņu ienākumiem, tas nav zināms — trūkst šādu datu.

Krievvalodīgie jaunieši praktiski tāpat, kā latviešu jaunieši, daudz optimistiskāk vērtē savu perspektīvu atrast darbu Latvijā, un jūtas mazāk pesimistiski darba tirgū, nekā vecākās paaudzes. Procevskaja uzskata, ka viņi acīmredzot jūtas labi ekipēti ar noteiktām prasmēm, galvenokārt valodu zināšanām.

Ieva Strode atzīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes kopējās perspektīvas novērtējumā starppaaudžu atšķirības nav tik acīmredzamas, bet spriedumos par ģimenes finansiālo stāvokli jaunieši ir optimistiskāki. Krievvalodīgo un latviešu vidū ir gandrīz vienāda daļa to, kuri to vērtē kā labu. Tiesa gan, kā viennozīmīgi sliktu to atzina vairāk krievvalodīgo — 28% pret 20% latviešu. Ģimenes labklājības prognozēs pēc gada, atkal — krievvalodīgie jaunieši ir gandrīz tikpat optimistiski kā latviešu atšķirībā no vecākajām paaudzēm. Lai gan latvieši tomēr vairāk pārliecināti par nākotni: starp viņiem ir mazāk to, kuri uzskata, ka pēc gada būs sliktāk.

Spriežot pēc atbildēm uz jautājumiem par attieksmi pret homoseksuāliem cilvēkiem, homofobija iepriekš paredzami izrādījās vecākās paaudzes prerogatīva. Īpaši tas attiecas uz krievvalodīgajiem — 62% grupā no 51−75 gadiem — viņus nosoda (pret 41% latviešu). Vidējā paaudze ir iecietīgāka. Olga Procevskaja atzīst, ka bija gaidījusi, ka krievvalodīgie jaunieši izrādīsies liberālāki, un ar lielāku atšķirību, taču izrādījās, ka atšķirības gandrīz nav — homoseksuāļus pieņem 10% respondentu grupās no 18 līdz 30 un no 31 līdz 50, un arī nosoda apmēram vienāds daudzums respondentu (36% un 40%).

Latviešu jauniešu vidū pieņemšanu ir izteikuši 15% respondentu, nosodījumu — arī 15%. Šajā aspektā latviešu un krievvalodīgie jaunieši atšķiras. «Var pieņemt, ka krievvalodīgie jaunieši šajā jautājumā atrodas savu vecāku ietekmē, kuri ir konservatīvāki,» saka Olga Procevskaja.

Tomēr Spektr. Press pagājušā gada pētījums, kas ir reprezentatīvāks par SKDS omnibusiem, uz kuriem balstīti šie salīdzinājumi, sniedz mazliet citus skaitļus, kā jau iepriekš minēts, uz līdzīgu jautājumu — «Vai ir pieļaujama viendzimuma laulību oficiāla atzīšana?» — 30% krievvalodīgo respondentu vecumā no 18 līdz 30 gadiem atbildēja — «jā». Un tieši šeit mums ir acīmredzama plaisa — 31 — 50 gadīgo vidū pozitīvu atbildi sniedza tikai 12,8% respondentu.

Pētnieku pārsteidzošais un neizskaidrojamais atklājums atrodas sfērā, kas saistīta ar attieksmi pret reproduktīvo uzvedību. Gan krievvalodīgie, gan latviešu jaunieši vienādi, ievērojami retāk viennozīmīgi atbalsta abortus, nekā abas iepriekšējās vecuma grupas. Tai pašā laikā viņi ir daudz sekulārāki, nekā vecākie — reliģiskajām vērtībām šajā vecuma grupā abās etnolingvistiskajās kopienās ir vienlīdz maza nozīme. Ko gan nevar teikt par vecāko paaudzi. Atgādināsim, ja grupā, kas ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem, tām dod priekšroku tikai 20,2% krievvalodīgo respondentu, tad 31 — 50 gadu vecuma grupā - 32,9%, bet 51 — 75 gadīgo grupā - vispār 44,4%. Izskaidrojumi ir vajadzīgi abiem fenomeniem — gan vecākās paaudzes tolerancei pret abortiem, gan jauniešu abortu nepieņemšanai.

«Šeit, drīzāk, jāskaidro nevis tas, kāpēc jauniešiem ir negatīva attieksme, bet kāpēc vecākajām paaudzēm tādas nav,» saka Olga Procevskaja. Gan viņa, gan Ieva Strode uzskata, ka tā ir padomju pagātnes atskaņa, kad aborti bija visizplatītākā dzimstības regulēšanas prakse.

«Interesanti, ka vecākās paaudzes, no vienas puses, biežāk, nekā jaunieši aizstāv reliģiskās vērtības, bet no otras — abortus. Šie jautājumi viņu pasaules redzējumā laikam nav savstarpēji saistīti,» atzīmē Strode. Šeit mēs nevaram novērot tā saucamo paketveida domāšanu, kas sasaista vienkopus visus vienādi ideoloģiski iekrāsoto vērtību jautājumus, šajā gadījumā tā saucamās tradicionālās vērtības atsevišķa cilvēka pasaules redzējumā. Ir vēsturiski veidojusies atšķirīga attieksme pret dažādiem jautājumiem. «Homoseksualitāte Padomju Savienībā bija kriminalizēta, bet aborts nē,» atgādina Ieva Strode.

«Interesanti, ka kopumā jauniešu liberālie uzskati ir nevienlīdzīgi, spriež Olga Procevskaja. Starptautiskie pētījumi liecina, ka uzskatos par LGBT tiesībām jaunieši ir daudz liberālāki, nekā viņu vecāki, kas līdzinās arī mūsu datiem, bet, piemēram, viņi arī ir mazāk iecietīgi pret nodevību. Iespējams, tas drīzāk ir personiskās morāles jautājums, jo Latvijā abortu tēma nav pārāk politizēta salīdzinājumā ar LGBT tiesībām. Ģimenes ētika acīmredzami tiek pārveidota. Jaunieši uzskata, ka ģimene vairs nav obligāti tikai vīrietis un sieviete, bet tai pašā laikā tiem, kuri atrodas ģimeniskās attiecībās, jābūt uzticīgiem viens otram un viņi nedrīkst veikt abortus.»

Ieva Bērziņa izsaka citu hipotēzi: «Kāpēc jaunieši neatbalstīja abortus, ja viņi netic Dievam? Varbūt veselības apsvērumu dēļ. Varbūt viņi ir vairāk informēti par drošu seksu un uzskata, ka aborts nav labākais veids, kā plānot ģimeni. Proti, viņi ir gatavi atteikties no grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas ne jau ētisku apsvērumu dēļ. Varbūt šī ir vērtīgā nobīde, kas mums padarīs skaidrāku paaudžu teoriju, saskaņā ar kuru jauniešiem ir svarīgi veselības jautājumi.»

«Kas attiecas uz globālajiem vērtību jautājumiem, īpašu atšķirību starp jauniešiem respondentiem ar latviešu kā dzimto valodu un krievu kā dzimto valodu nav, — viņa turpina pārdomas. Jautājumos par attieksmi pret abortiem un homoseksuāliem cilvēkiem grafiki ir gandrīz identiski. Lielu atšķirību ekonomiskajos uzskatos arī nav. Taču mēs redzam, ka krievvalodīgo jauniešu vidū ir izteikta politiskā atsvešināšanās — tā izpaužas situācijas Latvijā un valdības darbības zemākā kopējā vērtējumā. Un, protams, ir izteikta atšķirība viedokļos par drošības politiku Latvijā - krievvalodīgie respondenti ir kritiskāki par Latvijas dalību NATO.»

Juris Rozenvalds oponē: «Man šķiet, ka pārāk optimistiskus secinājumus par krievvalodīgo un latviski runājošo jauniešu pasaules redzējumu tuvināšanos izdarīt nav vērts. Ir dati, kas var likt aizdomāties Latvijas politiķiem. Pirmkārt, ja mēs aplūkosim šo grupu detalizēti, tad redzēsim, ka 18 — 24 gadīgie, pavisam jauni cilvēki, kuri tikko ienāk patstāvīgā dzīvē, izsaka viszemāko, salīdzinot ar citām vecuma grupām, piederības sajūtu Latvijai (62%) un visaugstāko (12%) — Krievijai. Atšķirība starp viņiem un 25 — 34 gadīgajiem ir neliela — pēdējo vidū Krievijai par labu nosveras 9%. Tomēr piederība Latvijai 25 — 34 — gādnieku grupā ir ievērojami augstāka — 72%. Ievērojiet, ka vecumā no 18 līdz 24 gadiem respondentiem ir viszemākās no tuvākajām vecuma grupām (es nerunāju par pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem) latviešu valodas zināšanas. Tie ir cilvēki, kuri dzimuši un izauguši neatkarīgajā Latvijā, izgājuši cauri 2004. gadā reformētajai izglītības sistēmai, kas kardināli pastiprinājusi latviešu valodu skolās. Zināmā mērā mēs varam teikt, ka šie pavisam jaunie ļaudis, iespējams, savu salīdzinoši ne visai labo latviešu valodu kompensē ar angļu valodas zināšanām. Droši vien šeit mums norisinās tie procesi, kurus pirms vairākiem gadiem pamanījuši Igaunijā: jaunieši no dažādām etnolingvistiskajām grupām savā starpā sazinās angļu valodā.»

«Jaunieši, kas galvenokārt runā krievu valodā, savā ziņā liberālajās vērtībās atrodas starpstāvoklī starp latviešu vienaudžiem un saviem vecākiem,» apkopo Olga Procevskaja. Bet, ja mēs paņemam visu liberālisma spektru, tad noteikti redzēsim, ka ir jautājumi, kuros tie ir daudz liberālāki, piemēram, kas attiecas uz valsts un iedzīvotāju komunikācijas valodām. «


Spektr.Press redakcija pateicās Zviedrijas vēstniecībai Latvijā par atbalstu šī materiāla tapšanā.